Oglekļa apsaimniekošanas novērtēšana Latvijas mežos

Ik gadu 21.martā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā meža diena, kuras šī gada tēma ir “Mežs un inovācijas”. Šīs dienas ietvaros Meža konsultāciju pakalpojumu centrs sadarbībā ar Latvijas Meža īpašnieku biedrība piedāvā piedalīties tiešsaites seminārā “Oglekļa apsaimniekošanas novērtēšana Latvijas mežos”.

 

Semināra laikā:

Z.Magazniece dalīsies stāstījumā par CO2 piesaistes un SEG emisiju novērtējums meža apsaimniekošanā, Latvijā, Eiropā un citur pasaulē.

Savukārt, S.Daģis demonstrēs IT risinājumu projekta EMISIS - CO2 piesaistes un SEG emisiju mazināšanas pasākumu meža apsaimniekošanā novērtēšanas sistēmu.

 

Pievienojies tiešsaistē 21.martā plkst.10:00 un uzdod sev interesējošos jautājumus.

Sīkāka informācija un reģistrēšanās semināram šeit: https://ej.uz/j72h

Sīkāka informācija par 2024.gada Starptautisko meža dienu: https://ej.uz/a5g4

29. septembrī notiks tradicionālais Zinātnieku nakts pasākums "Mežzinātnes pēcpusdiena"

Š.g. 29.septembrī notiks tradicionālais Zinātnieku nakts pasākums “Mežzinātnes pēcpusdiena”, ko organizē LVMI “Silava” sadarbībā ar Salaspils novada domi, un tā ietvaros ikvienam būs iespēja novērtēt, kādi aktuāli pētījumi tiek veikti un kā zinātnieku radītās zināšanas tiek ieviestas praksē. Vairāk informācijas

Par netipisku vilku uzvedību jāziņo mednieku kolektīviem

Valsts meža dienests saņēmis vairākus ziņojumus par vilku uzbrukumiem suņiem. Dienesta Medību daļas speciālisti aicina ziņot par netipisku vilku uzvedību mednieku kolektīviem.

Latvijā vilks ir īpaši aizsargājama ierobežoti izmantojama suga, kuru drīkst medīt stingri noteiktos apjomos – šajā medību sezonā ir atļauts nomedīt 300 indivīdus. Dienests uzsver, ka vilku medības palīdz uzturēt plēsēju dabiskās bailes no cilvēka un uzlabo lauku apvidu iedzīvotāju spēju līdzāspastāvēt ar vilku populāciju.

Valsts meža dienesta Medību daļas speciālisti atgādina, ka Latvijā vilku galvenais barības objekts ir savvaļas pārnadži – stirnas, staltbrieži un mežacūkas. Pēdējos gados pieaudzis ziņojumu skaits par vilku uzbrukumiem mājlopiem, lielākos postījumus nodarot aitu audzētājiem, tomēr šogad 9 gadījumos cietuši arī suņi. Konkrētie vilku uzbrukumu gadījumi suņiem fiksēti Austrumlatgales virsmežniecības uzraudzībā esošajā teritorijā  - Balvu, Ludzas un Rēzeknes novados.

“Suns kā vilka medību objekts saistāms ar indivīdu, kuram savvaļā ir apgrūtināta medījuma ieguve. Tas var būt vecs vai fiziskas traumas guvis atsevišķs indivīds vai pāris vilku, kuri nedzīvo barā, bet meklē savu teritoriju. Ja vilkam ir  bijusi iespēja viegli nomedīt suni, ļoti ticams, ka tas šādu iespēju izmantos arī turpmāk. Tādēļ šādi indivīdi no vilku populācijas būtu jāizņem primāri,” uzsver Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis.

Lai pasargātu mājdzīvniekus no iespējama vilku uzbrukuma Valsts meža dienesta Medību daļas speciālisti iesaka:

  1. Ja vilks vairākas reizes dažu dienu laikā novērojams māju tuvumā, informēt par to tuvāko mednieku kolektīvu. Informāciju par mednieku kolektīviem var saņemt Valsts meža dienesta mežniecībās;

  2. Ja netālu no apdzīvotas vietas manīti vilki ar netipisku uzvedību, piemēram, tādi, kas zaudējuši dabiskās bailes no cilvēka un regulāri manāmi klaiņojot, informēt tuvāko mednieku kolektīvu;

  3. Neturēt suņus pie ķēdes. To šobrīd ierobežo arī normatīvie akti. Ja sunim nav iespējas aizbēgt un patverties vietā, kur vilks netiek klāt, tas var kļūt par vieglu medījumu plēsējam. Arī žogs ap māju atturēs nelūgto ciemiņu.

Valsts meža dienests aicina medniekus primāri medīt vilkus tajās medību platībās, kurās ir saņemtas ziņas par vilkiem ar netipisku uzvedību un medību platībās, kurās ir fiksēti vilku uzbrukumi mājdzīvniekiem.

Šogad Valsts meža dienests ir saņēmis 48 ziņojumus par vilku uzbrukumiem mājlopiem un mājdzīvniekiem. Dienests aicina ziņot par katru vilku uzbrukumu, jo tikai tie uzbrukumi, kura sekas pārbaudījuši dienesta speciālisti, tiek oficiāli atzīti par notikušiem, un tas ļauj pēc iespējas operatīvāk pieņemtu nepieciešamos drošības pasākumus.

Saldā ķirša pavairošanas tehnoloģiju aprobācija un perspektīvāko klonu atlase produktīvu lietkoksnes stādījumu ierīkošanai Latvijas klimatiskajos apstākļos noslēguma seminārs

Š.g. 11. jūlijā klātienes seminārs Dobelē un tās apkaimē par “Saldā ķirša (Cerasus avium Moench. syn. Prunus avium L.) pavairošanas tehnoloģiju aprobācija un perspektīvāko klonu atlase produktīvu lietkoksnes stādījumu ierīkošanai Latvijas klimatiskajos apstākļos”. Intereses gadījumā reģistrēties semināram – nosūtot e-pastu uz adresi mudrite.daugaviete@silava.lv, telefons uzziņām +371 29154265. Vairāk info

Jauni MK noteikumi par dabas liegumiem

Tiesību aktu portālā publiskajai apspriešanai nodots jauns MK noteikumu projekts par dabas liegumiem. Ar noteikumu projektu plānots noteikt aizsardzības statusu 21 871 ha.  Ludzu izskatīt, vai tas skar arī Jūsu īpašumus, jo noteikumu anotācijā teikts, kad Ministru kabinetā tiek virzīti tie priekšlikumi, par kuriem panākta konceptuāla vienošanās ar lielākajiem zemju īpašniekiem. Latvijas Mežu īpašnieku biedrība turpinās rakstīt iebildumus, norādot, ka bez taisnīgu kompensāciju ieviešanas nebūtu pieļaujama jaunu teritoriju veidošana. Tomēr, ikviena balss ir svarīga arī publiskās apspriešanas laikā, līdz ar to, aicinām visus būs aktīviem, jo ņemot vērā aizsargājamo teritoriju veidošanas ieceres, ikviena īpašums var nonākt šādā teritorijā nepastāvot taisnīgai kompensāciju sistēmai! Saite uz noteikumu projektu:

32 novados Latvijā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam izsludināta ārkārtējā situācija egļu mežaudzēm ļoti bīstamā egļu astoņzobu mizgrauža ierobežošanai

Lai aizsargātu vērtīgās egļu mežaudzes un novērstu katastrofas draudus, kas saistīti ar augiem kaitīga organisma – egļu astoņzobu mizgrauža (Ips typographus) savairošanos, valdība otrdien, 28. martā apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, nosakot saimnieciskās darbības ierobežojumus un aizsardzības pasākumus mizgrauža aktivitātes samazināšanai. 

Ārkārtējā situācija izsludināta Vidzemes, Kurzemes, Zemgales un Latgales reģiona 32 novadu 230 pagastos no 2023. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam. Šajā laika posmā noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi un aizsardzības pasākumi vērtīgajās egļu mežaudzēs un to aizsardzības zonās, kas identificēti sadarbībā ar Valsts meža dienesta (VMD) un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” ekspertiem (LVMI “Silava”), un citiem iesaistītajiem. Ārkārtējās situācijas teritorijā ir noteiktas šādas aizsardzības zonas:

  • A aizsardzības zona, kurā ietilpst vērtīgā egļu mežaudze,

  • B aizsardzības zona, kurā ietilpst skujkoku mežaudzes 100 metru attālumā no vērtīgās egļu mežaudzes nogabala ārējās robežas,

  • C aizsardzības zona, kurā ietilpst egļu mežaudzes 101 – 500 metru attālumā no vērtīgās egļu mežaudzes.

A, B un C aizsardzības zonā ietilpstošo mežaudžu noteikšanas kritēriji ietverti rīkojumā. 

Vērtīgo egļu mežaudžu aizsardzības zonā ir noteikti šādi saimnieciskās darbības ierobežojumi:

  • A un B aizsardzības zonā ir aizliegta koku ciršana, izņemot mizgrauža svaigi invadēto koku ciršanu, saskaņā ar rīkojumā noteiktajām prasībām,

  • C aizsardzības zonā ir aizliegta koku ciršana kopšanas un izlases cirtē, kailcirtē un rekonstruktīvā cirtē platībā, kas mazāka par 0,8 hektāriem.

Koku ciršanas ierobežojumi vērtīgo egļu mežaudžu tuvumā noteikti, lai terpēni nepievilinātu mizgrauzi un mežaudzes būtu aizsargātas.

Mizgraužu bojājumu ierobežošanai ir noteikti aizsardzības pasākumi A, B un C aizsardzības zonā. Tie noteic, ka, saņemot VMD sanitāro atzinumu, atļauts cirst mizgrauža svaigi invadētus kokus sanitārajā vienlaidu cirtē, ja šīs platības atbilst rīkojumā minētajiem kritērijiem.

Piemērotos skujkoku izcirtumos jāizvieto feromonu slazdi. Feromonu slazdu ekspluatāciju valsts īpašumā esošajā mežā un Rīgas pašvaldības īpašumā esošajā mežā nodrošina meža apsaimniekotājs, un mežā, kas nav minēts iepriekš,– Valsts meža dienests.

Lai nodrošinātu nekavējošu pasākumu izpildi ārkārtējās situācijas laikā, VMD apliecinājumu koku ciršanai sanitārajā vienlaidu cirtē izsniedz piecu darba dienu laikā no iesnieguma saņemšanas, un apliecinājuma derīguma termiņš ir divi mēneši no lēmuma pieņemšanas dienas.

Ja meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir spēkā esošs apliecinājums koku ciršanai A, B un C aizsardzības zonā un koku ciršana saskaņā ar rīkojumu ir aizliegta, VMD 10 dienu laikā pēc šā rīkojuma spēkā stāšanās izdod lēmumu par apliecinājuma koku ciršanai darbības apturēšanu uz ārkārtējās situācijas laiku.

Īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai tās funkcionālajā zonā, kura ietilpst A, B un C aizsardzības zonā un, kurā ir atļauta sanitārā cirte saskaņā ar VMD sanitāro atzinumu, mizgraužu svaigi invadētās egles atļauts cirst sanitārajā vienlaidu cirtē, saglabājot visus augtspējīgos citu koku sugu kokus. VMD apliecinājumu koku ciršanai izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas. Iesniedzot iesniegumu apliecinājuma saņemšanai koku ciršanai sanitārajā vienlaidu cirtē Gaujas nacionālajā parkā un Ķemeru nacionālajā parkā, nav jāsniedz informācija par dabā iezīmētajiem izcērtamajiem kokiem.

Informācija par aizsardzības zonām pieejama Meža valsts reģistrā un būs pieejama arī LVM GEO

Ārkārtējā situācija izsludināta, pamatojoties uz VMD iesniegtajiem priekšlikumiem par egļu astoņzobu mizgrauža bojājumiem un ierosinājumu ārkārtas situācijas izsludināšanai mežā 2023. gadā un LVMI “Silava” mežsaimniecības biotisko riska faktoru monitoringa 2022. gada datiem un mizgrauža savairošanās prognozēm 2023. gadā.

Rīkojums “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” stāsies spēkā 1. aprīlī un tiks publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Meža nozares konference 2022

Šā gada 20. oktobrī Jelgavas pilī, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (līdz šim LLU) Aulā notiks ikgadējā meža nozares iekšējā konference! Konferences sākums pl. 10.00 un tajā būs ziņojumi par Meža nozares darbību kara apstākļos (Ukrainas pārstāvis), aktualitātes starptautiskajos tirgos, enerģētikas jautājumu iztirzājums un citas nozarei aktuālas tēmas.

Programma un reģistrēšanās

Meža inventarizācijas dati ikvienam būs pieejami tiešsaistē

Valdība otrdien, 9. augustā, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumos, nosakot meža inventarizācijas datu publiskošanu atvērto datu portālā data.gov.lv esošajā Meža valsts reģistrā (MVR).

Turpmāk Valsts meža dienests (VMD) ik gadu publiskos aktualizētos meža inventarizācijas datus MVR, un publicētie dati būs pieejami ikvienam. Līdz ar to šos datus tiešsaistē varēs izmantot gan paši meža īpašnieki, gan meža inventarizācijas veicēji, un vairs nebūs nepieciešams īpašs datu pieprasījums VMD.

Noteikumi arī paredz, kādā veidā dokumentus tiešsaistē var saņemt un iesniegt MVR. Tas paveicams, VMD tīmekļvietnē pievienojoties Meža valsts reģistram vai valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.lv, kur VMD sniegtajiem e-pakalpojumiem ir pievienota saite, kas pakalpojuma saņēmēju automātiski novirza uz Meža valsts reģistru. Pakalpojumu lietošanas instrukcijas pieejamas MVR pēc autentificēšanās, izvēloties konkrēto pakalpojumu.

Noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 384 “Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi”” kopumā stāsies spēkā nākamajā dienā pēc publikācijas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, bet 2023. gada 1. janvārī stāsies spēkā normas, kas paredz nelabvēlīga administratīvā akta paziņošanu tiešsaistē, kā arī kārtība, kādā meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs tiešsaistē var pilnvarot citu personu iesniegt meža inventarizācijas datus Meža valsts reģistrā.

Noteikumu jaunā versija atrodama

Darba drošība un aizsardzība meža apsaimniekošanā

11., 15.augustā Ozolniekos tiek organizētas apmācības "Darba drošība un aizsardzība meža apsaimniekošanā" .

Teorētiskās nodarbības pasniegs Viesturs Šmeiss. Viesturam ir ilggadēja pieredze RSU Darba drošības un vides veselības institūtā.  Pārzin gan meža nozarares darba drošības jautājumus, gan citu nozaru. Vairākus gadus strādājis LVM par darba aizsardzības vadītāju.

Apmācības ir ar dalībnieka līdzmaksājumu!

Līdzmaksājums:

  • meža īpašniekiem (platība līdz 50 ha) (der arī, ja ģimenes loceklim pieder meža platība līdz 50 ha), meža zemes tiesiskajiem valdītājiem (platība līdz 50 ha), mežsaimniecisko pakalpojumu uzņēmumiem (apgrozījums līdz 15 000 EUR)) - 47.92 EUR ar PVN

  • pārējiem - 239.58 EUR ar PVN.

29.06. oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis ir publicēti grozījumi MK noteikumos “Noteikumi par koku ciršanu mežā” un "Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumi". Tas nozīmē, kad ar vakardienu 30.06. grozījumi būs spēkā!

Galvenās izmaiņas īsumā:
a. Turpmāk caurmēru skaitliskās vērtības Latvijā tiek noteiktas neatkarīgi no bonitātes un būs Priedei 30 cm, eglei 26 cm, bērzam 25 cm
b. Galvenās cirtes platības pēc caurmēra visos meža tipos jāatjauno SĒJOT VAI STĀDOT 3 gadu laikā pēc nociršanas, punkts stāsies spēkā uz ciršanas apliecinājumiem, kas izsniegti pēc 2023.gada 1. janvāra
c. Galvenajā cirtē pēc caurmēra palielināts ekoloģisko koku skaits no 5 uz 8;
d. Attiecībā uz stādāmo materiālu stādot pēc caurmēra cirtes teikts, kad atjaunojot priedi jāizmanto "uzlabots" un "pārāks", eglei un bērzam tas stāsies spēkā 2024.g 1.janvārī
e. Galvenā cirti pēc caurmēra nav atļauta, ja mežaudzē pēdējo triju gadu laikā ir bijusi kopšanas cirte bet šis punkts stāsies spēkā ar 2025.gada 1.jūliju
f. Turpmāk minimālais kociņu skaits lai mežaudzi atzītu par atjaunotu būs Priedei 2000/ha (bija 3000), pārējām sugām t.i. arī eglei un bērzam 1500/ha (bija 2000)
g. Situācijās, kad atjaunotas un ieaudzētas audze kas nav vecākas par 10 gadiem īpašnieks varēs NOMAINĪT ja to darīs izmantojot selekcionētu stādāmo materiālu.
h. Vēl viens jauns punkts nosaka, ka par neproduktīvu var atzīt apšu mežaudzi līdz 20 gadu vecumam, kurā vairāk nekā 60 procentu koku ir meža dzīvnieku, kaitēkļu, stumbra vai sakņu slimību bojāti un nebojāto koku skaits vai šķērslaukums ir mazāks par mežaudzes pirmajā stāvā augošo koku minimālā koku skaita vai minimālā šķērslaukuma skaitlisko vērtību. Nosakot bojāto koku skaitu, neuzskaita tos kokus, kuru augstums pārsniedz koku vidējo augstumu par 20 procentiem.

Eiropas koksnes tirgus apskats

Baļķu un zāģmateriālu tirdzniecība Eiropā tuvākajos gados krasi mainīsies, jo kokmateriālu ieguve Centrāleiropā samazināsies un sankcijas pret Krieviju izraisīs meža produktu importa kritumu.

Centrāleiropas apaļkoksnes tirgi atrodas pagrieziena punktā. Pēdējo četru gadu laikā meži ir cietuši plašus postījumus no egļu mizgraužu uzliesmojuma lielā reģiona daļā, kā rezultātā īslaicīgi ir palielinājusies mežizstrāde, zāģmateriālu ražošana un baļķu eksports. Invāzija Čehijā un Vācijā pēdējos gados ir izraisījusi rekordaugstu kokmateriālu ražu. Rezultātā no 2017. līdz 2021. gadam apaļkoksnes izvešana gadā pieauga par 15% un bija neilgtspējīgā līmenī. Mizgrauža bojāto kokmateriālu apjoms sasniedza maksimumu 2019. gadā, samazinoties par 5% 2020. gadā un 24% 2021. gadā. Paredzams, ka bojātās koksnes apjoms samazināsies par 10-20% gadā, atgriežoties tuvu ilgtermiņa vidējam līmenim līdz 2025. gadam.

Koksnes piedāvājuma kāpumu amortizējušas vietējās kokzāģētavas (~60%) un palielināts zāģbaļķu un celulozes baļķu eksports (~40%). Papildu koksnes piedāvājums par konkurētspējīgām cenām ir palīdzējis Centrāleiropas kokzāģētavu nozarei paplašināties, izmantojot spēcīgo zāģmateriālu tirgu Eiropā un pasaulē 2020.-21. Tāpat palielinātās zāģu skaidu un šķeldas piegādes no kokzāģētavām ir veicinājušas kokskaidu granulu un paneļu ražošanas pieaugumu.

Koksnes ieguvei sasniedzot maksimumu, baļķu eksportētājiem un patērētājiem nākamajos gados būs jāpielāgojas samazinātam skujkoku baļķu piedāvājumam. Centrāleiropas zāģmateriālu ražošana samazināsies no pašreizējiem rekordlīmeņiem, un reģions var pāriet no neto baļķu eksportētāja uz neto importētāju. Turklāt Krievijas iebrukuma Ukrainā rezultātā ir noteiktas sankcijas praktiski visu meža produkcijas importu no Krievijas un Baltkrievijas uz Eiropu, kas 2021. gadā ietvēra gandrīz sešus miljonus m3 baļķu un deviņus miljonus m3 skujkoku zāģmateriālu.

Samazinātais koksnes piedāvājums Centrāleiropā un Krievijas iebrukums Ukrainā daudzus gadus ietekmēs Eiropas rūpniecības ražošanu, tirdzniecības plūsmas un meža produktu cenas. Kokzāģētavām būs atkārtoti jākoncentrējas uz lietderīgā iznākuma palielināšanu un maza diametra  baļķu zāģēšanas iespējām, šķiedru rūpniecībā jāapsver alternatīvas sugas un kokšķiedras avoti, un meža īpašnieki gūtu labumu no intensīvākas meža apsaimniekošanas. Turklāt starptautiskajiem tirgiem būs jāpielāgojas Eiropas skujkoku baļķu un zāģmateriālu eksporta samazinājumam

Egļu astoņzobu mizgrauzis turpina apdraudēt egļu audzes

Aicinam meža īpašniekus apsekot egļu audzes, pievēršot uzmanību egļu astoņzobu mizgrauža izplatībai. Šis bīstamais kaitēklis kokiem nodara neatgriezeniskus bojājumus, tas var invadēt ne tikai novājinātas egles un nemizotus kokmateriālus, bet labvēlīgos apstākļos var apdraudēt arī pilnīgi veselus kokus, radot meža īpašniekiem finansiālus zaudējumus. Ir īpaši svarīgi laicīgi konstatēt egļu astoņzobu mizgrauža klātbūtni.

Egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus) ir bīstamākais kaitēkli pieaugušās egļu audzēs ne tikai Latvijā, bet visā Eirāzijā. Šis kaitēklis parasti savairojas vēja gāztās vai citādi novājinātās eglēs, nemizotos baļķos, kuri diametrs ir lielāks par 12 cm. Par mizgraužu uzbrukumu kokam liecina samērā reti, ap 1 mm lieli caurumi stumbrā – ieskrejas, un pie koka sakņu kakla sakrājušās svaigas nobiras jeb brūni mizas milti. Būtiski, ja mizgrauzis savairojas masveidā, tas var bojāt arī pilnīgi veselas egles.

Šī gada vēji un nokrišņi var nodrošināt labvēlīgu vidi mizgraužu izplatībai, tāpēc aicinām meža īpašniekus apsekot egļu audzes un pievērst uzmanību, vai nav manāmas šī kaitēkļa klātbūtnes pazīmes.

Dabā novērojamas egļu audzes, kas cietušas no vējgāzēm un snieglauzēm. Ja šādas audzes netiks sakoptas, tad tās ir potenciālās mizgraužu ligzdas. Papildus jāskatās, vai audzes nebūs cietušas no pārlieku mitruma, kas arī var kalpot mizgraužu populācijas veicināšanai. Meža īpašniekiem ir pēdējais laiks novākt bojātos kokus, lai nenotiktu kaitēkļa savairošanās.

Valsts mež dienests atgādina, ka līdz 1. aprīlim pilnībā jāpabeidz egļu audžu izstrāde, un meža jāizved visi skuju koku kokmateriāli. Šī prasība var neattiekties vien uz tām cirsmām, kurām vismaz 500 m attālumā neatrodas citas vidēja vecuma un pieaugušas egļu audzes.

Tāpat kā pērn, arī šogad nav iespējams precīzi prognozēt situāciju, tādēļ nepieciešams ievērot drošības pasākumus. Būtiska nozīme ir meteoroloģiskajiem apstākļiem aprīļa otrajā pusē un maija mēnesī. Mizgrauža vaboles sāk lidot, kad zemsegas temperatūra paceļas virs 10˚C, bet gaisa temperatūra nav zemāka par 15˚C.

Pēc Latvijas Valsts mežzinātnes institūta  ”Silava” monitoringa datiem lielākais risks šajā gadā varētu būt Sēlijā un Vidzemē, bet nav izslēgta kaitēkļa savairošanās arī pārējā Latvijas teritorijā. Ņemot vērā bīstamā kaitēkļa izplatību, Zemkopības ministrijā tiek aktualizēts mizgraužu apkarošanas plāns.

Latvijas un citu valstu kooperatīvu formas, iespējas un pieredze meža nozarē (praktiskās nodarbības Igaunijā)

LLU Mūžizglītības centrs aicina piedalīties 32 stundu mācību programmā “Latvijas un citu valstu kooperatīvu formas, iespējas un pieredze meža nozarē (praktiskās nodarbības Igaunijā)”.

Ja vēlaties piedalīties, datumi un laiki apmierina, lūdzu aizpildīt reģistrācijas anketu (ja nepieciešams arī apliecinājumu) un nosūtīt signe.neimane@llu.lv

Dalībnieki tiek reģistrēti pieteikumu iesniegšanas kārtībā. Dalībnieku skaits grupā – 20.

Latvijas reģionu apaļkoku tirgus cenu monitoringa rezultāti

No 2021. gada rudens skujkoku apaļkoku sortimentu cenas ir būtiski kritušās – līdz pat 27 % pēdējo trīs mēnešu periodā. Pozitīvā vēsts meža īpašniekiem – turpina pieaugt bērza sortimentu cenas, pēdējo trīs mēnešu laikā sortimentu cenai pieaugot līdz pat 24 %, kas sniedz meža īpašniekiem iespēju izstrādāt tieši bērza mežaudzes un gūt maksimālu peļņu. Ar apkures sezonas iestāšanos ir novērots būtisks lapkoku malkas sortimentu cenas kāpums līdz 15 %. Prognozējot turpmākās cenu izmaiņas, var secināt, ka tendences saglabāsies nemainīgas, skujkoku sortimentu cenas turpinās samazināties, bet lapkoku sortimentu cenas – pieaugt. Apaļo kokmateriālu sortimentu vidējās cenu izmaiņas laika periodā no augusta līdz oktobrim, %:

• resnās lietkoksnes cenu kritums ir no -23,31 % līdz 20,91 % kāpumam atkarībā no koku sugas, vidējās cenu izmaiņas sortimentu klasei mēnesī ir -3,13 % kritums,

• vidējās lietkoksnes cenu kritums ir no -27,76 % līdz 22,11 % kāpumam atkarībā no koku sugas, vidējās cenu izmaiņas sortimentu klasei mēnesī ir -1,65 % kritums,

• tievās lietkoksnes cenu kritums ir no -16,83 % līdz 24,96 % kāpumam atkarībā no koku sugas, vidējās cenu izmaiņas sortimentu klasei mēnesī ir -0,39 % kritums,

• papīrmalkas cenu kāpums ir no 4,45 % līdz 15,33 % atkarībā no koku sugas, vidējās cenu izmaiņas sortimentu klasei mēnesī ir 3,19 % kāpums, malkas cenas kāpums ir vidēji 1,58 % mēnesī un ozola, oša malkas cenas kāpums ir vidēji 4,17 % mēnesī.

Sīkāk apaļo kokmateriālu produktu cenu tendences iespējams aplūkot