Esam saņēmuši informāciju no Zemkopības ministrijas, ka tuvākā pusotra mēneša laikā tiks rīkotas reģionālās konferences. Konferencēs tiks runāts par nākamo atbalsta periodu 2021-2027.
Konferenču norises datumi:
• 21.03. – Jelgava;
• 27.03. – Talsi;
• 10.04. – Smiltene;
• 12.04. – Aizkraukle;
• 17.04. – Preiļi.
Liels lūgums biedrības biedriem (aicinot arī citus meža īpāsniekus) savu iespēju robežās rast laiku apmeklēt šīs konferences un paust viedokli par meža īpašnieku vajadzībām nākošajā atbalsta periodā. Ir svarīgi, ka ne tikai biedrības darbinieki, bet arī meža īpašnieki reģionos pauž viedokli, par atbalsta nepieciešamību meža pasākumiem nākamajā periodā. Meža īpašnieku apvienību un kooperatīvu pārstāvju diskusijā, jau 2017.gadā vienojāmies, ka prioritāri atbalstāmi būtu šādi nākamā perioda pasākumi:
Meža un zemes īpašniekiem nepieciešamie atbalsta pasākumi:
1. Atbalsts jaunaudžu kopšanai (pasākums CO2 piesaistes palielināšanai uzlabojot audžu augšanu un produktivitāti. Savlaicīgi un pareizi veikta kopšana palīdz veidot pret klimata ekstrēmiem noturīgākas audzes))
2. Atbalsts neproduktīvo baltalkšņu, blīgznu un apšu audžu nomaiņai (pasākums CO2 piesaistes palielināšanai nomainot brūkošās, mazvērtīgās un bojātās audzes ar kvalitatīvām jaunaudzēm)
3. Atbalsts meža meliorācijai (vairāk kā 40% Latvijas mežu aug uz augsnēm ar paaugstinātu mitruma līmeni, bieži vien konkrētajā platībā atrodošās meliorācijas sistēmas nodrošina hidroloģiskā režīma uzlabošanos vai nepasliktināšanos gan meža, gan lauksaimniecības zemei. Apliecinājums atbalsta nepieciešamībai ir arī pašreiz izsludinātā dabas katastrofu situācija mežsaimniecībā)
4. Atbalsts neizmatotās lauksaimniecības zemes apmežošanai. (Latvijā joprojām ir platības, kuras savas auglības, novietojuma vai augšņu sastāvs (kūdrāji) nebūs izdevīgi izmantot lauksaimniecībai. Apmežošana ir visefektīvākais pasākums oglekļa piesaistes bilances uzlabošanai).
5. Atbalsts ilggadīgo kokaugu stādījumu (līdz 15.g) ierīkošanai. (Nemainot zemes izmantošanas veidu un neradot nepieciešamību vēlāk atmežot apstādīto platību, tiek veikta CO2 piesaiste, vairākos gadījumos kokaugu stādījumus iespējams kombinēt ar vienlaicīgu lauksaimniecības kultūru audzēšanu)
6. Atbalsts meža ceļu būvei privātajos mežos. (Meža infrastruktūras attīstība nosaka kopējo meža nozares, kā būtiskas bioekonomikas sastāvdaļas efektivitāti un iespēju apsaimniekot mežus. Meža ceļu īpatsvars privātajos mežos Latvijā būtiski (Latvijā 0,3 km uz 100 ha meža, Skandināvijā 3km uz 100 ha meža) atpaliek no mūsu konkurentvalstīm Skandināvijā, kā arī no valsts mežu apsaimniekotāja rādītājiem. Aptuveni 30% meža īpašnieku norāda, ka viņu īpašumā ir mežaudzes, kurām nevar piekļūt ceļu trūkuma dēļ.
7. Neatkarīgi no šiem pasākumiem jāsaglabā Natura 2000 maksājumi (jāpalielina kompensācijas par kailcirtes aizliegumu) un atbalsts dabas katastrofās cietušo audžu atjaunošanai.