Kokmateriālu tirgu Latvijā ir ietekmējuši un iespējams turpinās ietekmēt arī nākotnē vairaki globāli notikumi, kuri konspektīvā veidā norādīti šeit zemāk:
Pagājušajā gadā Ķīna ir apmežojusi/ierīkojusi plantācijas teritorijā, kas nedaudz pārsniedz mūsu valsts izmērus. Tas atstās ļoti labu iespaidu uz "klimata kalkulatoru", tomēr nekādā veidā īstermiņā nemazinās apetīti importēt koksnes produktus. 2020.gadā koksnes produktu imports bija ~108 milj.m3, no kā ~80% ir skujkoka. Skujkoka zāģbaļķu imports ir starp 25 un 27 milj. m3. Tādā, lūk, gaisotnē mēs gatavojamies Krievijas lēmumam ar 2022.g. aizliegt eksportēt zāģbaļķus un, ļoti iespējams, nežāvētu zāģmateriālu.
2020.gadā diezgan strauji samazinājās zāģbaļķu eksports uz Ķīnu no Latvijas, proti no 153 uz 86 tūkst. m3 sk.zb. un no 334 uz 189 tūkst. m3 bērza fk. Ļoti iespējams, tas ir pateicoties Čehijai un Vācijai. Ja pirms-mizgrauža ērā Vācija bija skujkoku zāģbaļķu net importētāja (vidēji imports eksportu pārsniedza par 4-6 milj. m3), tad pērn baļķu eksports sasniedza 11 milj. m3, otro gadu pēc kārtas esot net-eksportētājai (2020.g. aprēķini rāda ka eksports importu pārsniedza par 6m m3). Savukārt cenas eglei ir nostabilizējušās un nedaudz pat sākušas augt.
Tikmēr ASV februārī samazinājās uzsākto būvniecības projektu apjomi, bet tas neatstāja lielu iespaidu uz pārkarsušo kokmateriālu tirgu. Samazinājums bija nedaudz virs 10%, bet jāņem vērā, ka tas bija no pēdējo 14 gadu augstākā līmeņa
UK neiet tik raiti ar Brexit ieviešanu dzīvē, tādēļ atviegloto importa procedūru laiks tiek pagarināts. Muitas importa deklarācijas joprojām būs vajadzīgas, taču līdz 2022. gada 1. janvārim ir pagarināta iespēja izmantot atlikto deklarēšanas shēmu, ieskaitot papildu deklarāciju iesniegšanu līdz sešiem mēnešiem pēc preču ievešanas.