Iznācis jaunais "Čiekurs" izdevums

Nācis klajā jaunais rudens Čiekura izdevums. Rudens „Čiekurs” drukātā formā būs pieejams Meža konsultāciju pakalpojuma centra un LLKC reģionālajās nodaļās un centrālajā birojā − Ozolniekos, Rīgas ielā 34, Valsts meža dienesta mežniecībās un Rīgā, 13. janvāra ielā 15. Elektroniskā formā Čiekurs pieejams

PVN piemērošana fiziskām personām darījumos ar kokmateriāliem

Kopš 01.01.2018 ir spēkā jauns slieksnis, kuru pārsniedzot (jebkuru pēdējo 12 mēnešu laikā) ir jāreģistrējas par PVN maksātāju. VID ir reaģējis un papildinājis metodisko materiālu. Šis metodiskais materiāls sniedz metodisku palīdzību fiziskajām personām, kuras veic darījumus ar kokmateriāliem, piemērojot likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un Pievienotās vērtības nodokļa likuma normas.

Bezmaksas apmācības par ātraudzīgo koku stādīšanu un kopšanu

Aicinām meža īpašniekus, meža nozarē strādājošos un lauksaimniekus apmeklēt MPKS “L.V.Mežs” rīkotās bezmaksas apmācības par ĀTRAUDZĪGO KOKU STĀDĪŠANU UN KOPŠANU, PLANTĀCIJU MEŽAUDŽU APSAIMNIEKOŠANAS SPECIFIKU.

Apmācības notiks 2018.gada 27. un 28.septembris, pirmā diena Inčukalnā, otrā – Jercēnu pagastā, Strenču novadā.

Apmācību laikā Jūs uzzināsiet informāciju par kokaugu stādījumos un plantācijās audzējamajām koku sugām, stādāmā materiāla kvalitātes prasībām, kokaugu stādījumu ierīkošanas tehnoloģijām, to kopšanu un iegūstamās produkcijas veidiem. Kā arī plantāciju mežu ierīkošanu un apsaimniekošanu. Pirmajā dienā tiks apgūtas teorētiskās zināšanas, bet otrajā dienā apskatīsim dabā dažādus kokaugu un plantāciju stādījumus.

Lektori – Dr.silv. Dagnija Lazdiņa, LVMI “Silava”, Ilze Silamiķele, MPKS “L.V.Mežs” projekta vadītāja.

Precizēt interesējošos jautājumus, kā arī pieteikties uz apmācībām var zvanot pa telefonu 29411860 (Kristīne) vai rakstot e-pastu uz adresi info@lvmezs.lv. Informācija pieejama mājas lapā www.lvmezs.lv.

Pieteikšanās līdz 25.09.2018. Vietu skaits ierobežots, vēlams pieteikties laicīgi!

Apmācības tiek realizētas Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākuma “Profesionālās izglītība un prasmju apguves pasākumi” ietvaros.

Aicinājums dalībai semināros par bērzu plantāciju apsaimniekošanu

2018. gada 24. un 31. augustā, kā arī 7. septembrī LVMI Silava sadarbībā ar SIA Latvijas Finieris Mežs, MĪB Meža konsultants un LELB organizē seminārus "Bērza plantāciju apsaimniekošana produktivitātes un kvalitātes paaugstināšanai". Semināri notiks Emburgā (24.08.), Plostkrogā (31.08.) un Strenčos (07.09.).

Konkurss "Sakoptākais mežs"

Daudziem meža īpašniekiem meža apsaimniekošanas pieredze nu jau ir vairāk kā 20 gadi. Ir pieaugušas viņu zināšanas par labu meža apsaimniekošanas praksi un viņu īpašumi var kalpot par labu piemēru citiem meža īpašniekiem, tādēļ Latvijas meža īpašnieku biedrība arī  2018. gadā rīko konkursu “Sakoptākais mežs”. Šāds konkurss Latvijā notika pirmo reizi 2017. gadā, pateicoties Meža attīstības fonda atbalstam.

Konkursa mērķi ir apzināt labas mežsaimniecības prakses, rādīt labus piemērus citiem meža īpašniekiem, tādējādi popularizējot ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu kā arī informēt sabiedrību par pozitīviem piemēriem privāto mežu apsaimniekošanā.

Pieteikumu konkursam par savu vai citu privātā meža īpašumu 2018. gadā var iesniegt jebkura fiziska vai juridiska persona, t.sk. pašvaldība, apsaimniekotājs vai pilnvarotā persona laika posmā no 2018.  gada 15. maija līdz 29. jūnijam, aizpildot pieteikumu un brīvā formā sagatavotu pieteikuma pamatojumu.

Aicinām ikvienu meža īpašnieku vai jebkuru citu personu, kas vēlas izvirzīt kādu meža īpašnieku, būt aktīviem un iesniegt (iesūtīt) pieteikumus šādā adresē: Latvijas Meža īpašnieku biedrība, Republikas laukums 2, Rīga, LV-1981, 508. kab., e-pasts: info@mezaipasnieki.lv ar norādi: „Pieteikums konkursam „Sakoptākais mežs"".

Konkursa balvu fonds 2018. gadā sastāv no praktiski pielietojama motorinstrumenta jaunaudžu košanai un divām dāvanu kartēm meža stādāmā vai dekoratīvā materiāla ieguvei, kas tiks sadalīti starp trīs visaugstāk novērtētāko meža īpašumu īpašniekiem.

Kas jāzina meža īpašniekam?

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" pētnieku gādību klajā nācis vērtīgs un interesants informatīvais materiāls meža īpašniekiem, kur strukturētā veidā apkopotas vairākas meža īpašniekiem būtiskas lietas.

Meža darbu kalendārs visam gadam

MMĪB turpina veikt mediju monitoringu Jūsu vietā un kārtējo reizi pārpublicē noderīgu rakstu. Šoreiz par veicamajiem darbiem mežā  gada griezumā.

Pieteikšanās atbalsta saņemšanai uz jaunaudžu kopšanu

LAD mājaslapā publicējis informāciju, ka no 2018. gada 1.marta līdz 5. aprīlim varēs pieteikties atbalsta saņemšanai mežu kopšanai apakšpasākumā "Ieguldījumi meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai". Šī būs jau piektā projektu pieņemšanas kārta, tās kopējais publiskais finansējums ir 2,015 miljoni eiro. Lūgums ņemt vērā, ka, visticamāk, šī būs pēdējā kārta uz atbalstu janaudžu kopšanai un audžu nomaiņai.

Izdots ziemas „Čiekurs” − aktuāla informācija meža īpašniekiem

LLKC Mežu konsultāciju pakalpojumu centrs izdevis ziemas informatīvo izdevumu meža īpašniekiem.

Jaunākajā „Čiekura” numurā aktuālā informācija meža īpašniekiem:

• Aktuālie jautājumi meža nozares konferencē;
• Informācija par ES atbalstu mežiem;
• Igauņu atziņas viesojoties Latvijā;
• Starptautiskā projektā SIMWOOD pēta iespēju cirst vairāk koksnes;
• Meža īpašnieku Kārļa Martinsona un Raita Skujiņa sirdslieta – meža kopšana;
• Meža īpašnieki interesējas par platlapju audzēšanu un izmantošanu Latvijā;
• Ziemā jaunaudzes jāuzmana no meža dzīvniekiem.  

Kas darāms, ja mežu spēcīgi skar sniegs vai ledus?

Ziema katru gadu nebeidz pārsteigt ar dažādām dabas parādībām – ar neparastu mitrumu un siltumu. sniegputeņiem, vēju, apsarmojošiem kokiem. Diemžēl ne visi ziemas sagādātie pārsteigumi ir patīkami, un tādi noteikti nav slapjie sniegi un sasalstošais lietus jeb atkala, kas mežā izraisa snieglauzes un ledlauzes, sagādājot rūpes mežsaimniekiem.Kā veidojas šīs dabas parādības, un kā tās ietekmē mūsu meža īpašumu kvalitāti, stāsta AS “Latvijas valsts meži” izpētes vadītājs Indulis Brauners.

– Kas ir snieglauze un ledlauze?

– Lielākās sniega un ledus slodzes uz kokiem veidojas, kad apkārtējā gaisa temperatūra nokrišņu laikā (sarma, sniegs, slapjš sniegs, sasalstošs lietus) ir robežās no mīnus 3 līdz plus 1 grādam, parasti neliela vēja klātbūtnē. Šādos apstākļos sniegs ļoti labi pielīp pie koka stumbra un zariem. Snieglauze un sniegliece veidojas, sniegam uzkrājoties uz koku vainagiem – ja koka stumbrs vai zari nespēj to turēt, tie liecas vai lūst. Visbiežāk koki lūst, kad ir slapjš sniegs, jo sauss sniegs viegli nobirst, pārlieku vainagā neuzkrājoties.

Visām koku sugām vainagi nav simetriski, tas vairo sniega un ledus radīto bojājumu riskus. Priedei visizteiktāk zari ir nevienmērīgi izvietoti ap stumbru; kur vairāk zaru, tur sakrājas vairāk sniega vai ledus. Ja koks ir liels, to lauž, ja jauns – tad tikai liec. Priedei arī koksne trauslāka, tāpēc to biežāk lauž. Snieglauzei un atkalai ir pakļauti arī bērzi ar asimetrisko vainagu, ko vairāk liec, nevis lauž. Šo ainu bieži var vērot bērza audzēs, kas aug ceļmalās, un liektie koki veido arkas gar vai gandrīz pat pāri ceļam vai grāvim.< Atkala veidojas, kad līst lietus un ir zema temperatūra, kas lietus ūdeni momentāni piesaldē pie zariem, tos padarot arvien resnākus un smagākus. Var veidoties līdz pat 2 cm bieza ledus kārta ap pavisam tievu zariņu. Koka vainaga asimetrijai ir līdzīga loma kā snieglaužu gadījumā.
– Varat minēt piemērus par konkrētiem dabas parādību gadījumiem?

– Kopš uzņēmums strādā, ir bijušas divas lielas atkalas – Rēzeknes, kad stipri cieta bērza audzes, un Līvānu apkārtnē, kad tika postītas gan priežu, gan bērzu jaunaudzes. Tad arī veicām pētījumu par šo dabas parādību ietekmi uz tālāku koka augšanu pēc tam, kad sniegs vai ledus ir nokusis un koks atliecies atpakaļ. Kokam ilgstoši stāvot noliektam, tā garenšķiedras saplūkst jeb sa­plīst un kokam vairs nav spēka pacelties atpakaļ. Tika veikti pētījumi, līdz cik dziļam leņķim noliekušies un cik ilgi var stāvēt noliekti koki, jo to audi nogurst un veidojas deformācijas, tādējādi koks vairs neatliecas atpakaļ vertikālā stāvoklī. Atkalas laikā noliektiem kokiem bieži piesalst galotnes pie zemes vai to klājošā sniega sērsnas, radot kokam vēl lielākas grūtības pašam atliekties atpakaļ.

– Kurus mežus vai audzes vairāk ietekmē snieglauzes?

– Visvairāk no šīm dabas parādībām cieš bērzi un priedes – jaunaudzes un vidēja vecuma audzes. Visizturīgākā ir egle. Ja tā ir augusi labi apsaimniekotās audzēs, tad tai ir puslīdz simetrisks vainags, nodrošinot labāku noturību pret snieglauzēm, sniegliecēm vai atkalas bojājumiem. Zariem apsniegot, tie vertikāli noliecas, taču koka stumbrs saglabājas. Priežu un bērzu audzēs sasalušas augsnes apstākļos kā sniega un ledus bojājumus lielākoties novēro stumbra lūzumus vai liekumus, savukārt nesasalušas augsnes apstākļos var novērot vairāk koka izgāšanu ar visām saknēm, kas parasti raksturīgi eglei tās salīdzinoši seklās sakņu sistēmas dēļ. Jaunaudzes vieglāk pārcietīs šīs dabas parādības. Priede jaunaudzēs var tikt noliekta pat līdz zemei, bet pavasarī atliekties atpakaļ un turpināt augšanu. Jo koks ir vecāks, jo sekas ir neatgriezeniskākas. Bērza jaunaudzēs bojātos kokus var nozāģēt, lai no celma veidojas atvases, kas jau pirmajā gadā veidos 1,2–2 metrus garas atvases.

– Kā rīkoties, ja mežu ir spēcīgi skāris sniegs vai ledus?

– Ja ir neliela meža platība, var iet un purināt sniegu vai ledu no noliektajiem kokiem. Protams, lielās teritorijās tas nav izdarāms. Kalnu valstīs ar helikoptera radītu vibrāciju vai sprāgstvielām ierosina lavīnu nogruvumu, iespējams, līdzīga metode derētu arī apsnigušiem mežiem.

Pavasarī jāskatās mežaudze – ja koki ir piecēlušies stāvus, tad viss kārtībā, bet, ja līdz vasaras vidum joprojām ir noliekušies, tad bērzu jaunaudzes var atsēdināt uz celma jeb nozāģēt noliektos, kur no celma veidosies veselīgas atvases. Skuju koku audzēs bojātos kokus var nocirst un radušos atvērumus atstāt dabiskai atjaunošanai, veidojot jauktu koku audzi. Ja bojājumi ir lieli, var veidot rekonstruktīvo cirti – visu nocirst un stādīt no jauna.

Ja lieliem kokiem nolauztas tikai galotnes, protams, koks resnumā turpinās augt, bet vainags veidos jaunas, visdrīzāk vairākas galotnes un augšanā garumā atpaliks no citiem audzes kokiem. Ja koks nolauzts zem dzīvā vainaga līnijas, palikušais stumbenis un nolauztā vainaga daļa, cik drīz vien iespējams, izvācama no audzes, lai koksne nezaudētu kvalitāti un audzei nepiesaistītu kādus stumbra kaitēkļus, kas potenciāli var bojāt audzē palikušos kokus.

– Kādiem riskiem pakļautas audzes pēc dabas parādībām?

– Lielākais risks, kam pakļautas audzes pēc dabas parādībām, ir meža kaitēkļi, kas rada bojājumus lokāli, un sekas ir ievērojamas. Koku slimības var attīstīties ilgtermiņā – pa nolauztiem zariem koks var invadēties ar sēnes sporām, kas stumbrā var veidot trupes bojājumus. Tāpēc pavasarī, tiklīdz tiekam mežā, uzreiz aizvācam bojātos kokus un nolauztās galotnes. Ja postījumi ir mazi, var savākt pašu spēkiem, ja lielāki – var veidot kopšanas cirti, pie reizes no audzes izvācot ne tikai bojātos kokus, bet arī augšanā atpalikušos. Ja mežā būs liels skaits lielāku dimensiju lauztu zaru, galotņu un stumbru fragmentu – tas var izprovocēt mizgraužu vai lūksngraužu savairošanos. Kaitēkļu savairošanās ir cikliska, tā atkarīga gan no vides apstākļiem, gan no dabisko ienaidnieku ietekmes. Ja meža postījumi sakrīt ar kaitēkļa populācijas pieauguma fāzi un bojātie koki no mežaudzēm netiek laikus izvākti, var notikt tā masveida savairošanās, radot papildu postījumus nebojātajās audzēs vai to daļās. Nesavākti bojātie koki ir vieta kaitēkļu attīstībai.

Bojātie koki ir koksne, un tās savākšana ir saimniecisks lēmums, kas sakrīt ar kaitēkļu jautājuma risināšanu. Jo pavasarī ātrāk savāks koksni un lielāku dimensiju zarus, kas izdala terpēnus – smaržas, kas pievielina kukaiņus –, jo mazāks risks, ka kukaiņi savairosies. Zari nav jādedzina, tos var savākt kā enerģētisko koksni. Lauztos zarus var salikt arī pievešanas ceļos vai vienkārši pieplacināt tuvāk zemei, lai tie ātrāk nobružājas un apaug un nav vairs piemēroti kaitēkļiem. Jo vairāk miza būs nobružāta, jo kaitēklim būs mazāk iespēju izveidot tur savas ejas.

– Vai snieglauzes un atkala ietekmē koksnes kvalitāti?

– Ja koks neatliecas atpakaļ, tad paliek līks stumbrs. Otrs faktors ir sarautās koksnes šķiedras, sazāģējot dēli no lauzta stumbra, tas var būt šķēpeļains vai pat var sadalīties vairākās daļās. Tikai liektiem kokiem, īpaši jauniem, ja tie laikus atliekušies atpakaļ un turpina augt taisni, dabas parādību ietekme nākotnē vairs nav konstatējama.

– Kādus darbus var veikt preventīvi, lai mazinātu snieglaužu un atkalas ietekmi mežaudzēs?

– Svarīgākais darbs ir jaunaudžu kopšana – jo stumbrs būs kvalitatīvāks un ar atbilstošu garuma un caurmēra attiecību, jo tas būs izturīgāks pret dabas parādību ietekmi. Ja koks būs audzis labvēlīgos apstākļos un laikus būs veikta jaunaudžu un sastāva kopšanas cirte, vainags būs regulārs, līdz ar to iespējamo bojājumu risks būs mazāks. Nekoptās audzēs koki ir izstīdzējuši, vārgi, vainagi bieži ir asimetriski, kas ir priekšnosacījums, lai koki vairāk ciestu no sniega vai atkalas.

Lielāks dabas parādību bojājumu risks ir arī svaigi koptās audzēs, bet jau pēc viena veģetācijas perioda koki nostiprinās un kļūst noturīgāki. Tāpēc jaunaudzes, kurās kopšanas cirtes veiktas rudenī un ziemas periodā, ir vairāk pakļautas snieglaužu, snieglieču riskam.

Aicinājums mežu apsaimniekot nevis kā akcijas pasākumu, bet kā plānotu darbu kopumu. Ja ir vairākas jaunaudzes, kas pakāpeniski stādītas, dabas parādību risku var mazināt, kopjot katru jaunaudzi citā gadā un veicot darbus atbilstošā laikā. Kopts mežs ir noturīgāks pret nozīmīgākajiem riskiem, ja vien mērķis ir saimnieciski meži. Ja ir cits mērķis meža audzēšanai, tad lielāks vai mazāks līku koku skaits nemaina būtību…

Aptauja par aizņemšanās iespējām, izmantojot mežu kā nodrošinājumu

Aicinām aizpildīt aptauju par aizņemšanās iespējām, izmantojot mežu kā nodrošinājumu! Aptaujas rezultāti tiks izmantoti, lai izstrādātu šādu jaunu pakalpojumu, ņemot vērā mežu īpašnieku vajadzības.

Aptaujas anketas aizpildīšana aizņems aptuveni 10 minūtes. Anketa ir anonīma un rezultāti tiks skatīti tikai apkopotā veidā.

Paldies par atsaucību!

Projektu īsteno: analītikas un vadības konsultāciju uzņēmums SIA “Civitta Latvija”.

Jautājumu vai precizējumu gadījumā lūdzam sazināties ar: Maksis Gauja (+371 29109882, maksis.gauja@civitta.lv).

Meža nozare skaitļos un faktos 2018

Zemkopības ministrija ir sagatavojusi kārtējo bukletu, kurā apkopota visa nozīmīgākā informācija par meža nozari.

Balva "Melnais čiekurs"

Jau iepriekš informējām, ka šī gada 1. decembrī Vidzemes koncertzālē "Cēsis" tika apbalvoti meža nozares gada balvas "Zelta čiekurs 2017" laureāti. Taču visnotaļ lielu rezonansi izraisīja fakts, ka Latvijas mežu īpašnieku nevalstiskās organizācijas iedibinājušas balvu “Melnais čiekurs”, kura tika piešķirta kampaņas “100 kailcirtes Latvijas simtgadei” rīkotājiem.

Meža īpašnieks no Latgales Artis Vaivods par grozījumiem likumdošanā

Kārtējais viedoklis par paredzamajām likumdošanas izmaiņām.

Meža nozares konference 2017

Šogad meža nozares ikgadējā konference norisināsies 6. decembrī, Latvijas valsts mežzinātnes institūtā “Silava”, Salaspilī.

Konferences galvenās tēmas:

• Iecerētās izmaiņas likumdošanā par koku ciršanu mežā, to pamatojums;
• Meža īpašniekiem pieejamais ES atbalsts, līdz šim izmantotais apjoms, plānotie grozījumi normatīvajos aktos;
• Valsts meža dienests – meža īpašniekam;
• Aktuālie mežzinātnes pētījumi privātās mežsaimniecības atbalstam;
• ES nozīmes biotopu kartēšana meža zemēs, pirmās sezonas norise, pašreizējie rezultāti.

Konferencē piedalīsies zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un ar ziņojumiem uzstāsies pārstāvji no Zemkopības ministrijas, Dabas aizsardzības pārvaldes, Valsts meža dienesta, Lauku atbalsta dienesta, Latvijas meža īpašnieku biedrības, LLKC Meža konsultāciju pakalpojumu centrs un LVMI “Silava” vadošie pētnieki.    

Zemkopības ministrija un zinātnieki informēs par iecerētajām izmaiņām likumdošanā par koku ciršanu mežā (izmaiņas galvenās cirtes koku caurmēram un koku ciršanai priežu mežaudzēs piekrastes ierobežotas saimnieciskās darbības joslā), to pamatojumu.

Lauku atbalsta dienesta pārstāvji – par pieejamo ES atbalsta finansējumu meža apsaimniekošanā, aktuālo informāciju par jau izmantoto atbalstu.

Dabas aizsardzības pārvalde – par ES nozīmes biotopu kartēšanas norisi mežā šogad, iegūtajiem rezultātiem, nākamā gada iecerēm, kā arī par maldinošas informācijas izplatīšanu meža īpašniekiem.    

Konferencē aicināti piedalīties meža īpašnieki, apsaimniekotāji, mežsaimniecības uzņēmēji, nozarē nodarbinātie un citi interesenti.  

Konference notiks 6. decembrī plkst. 11.00, Salaspilī, Latvijas valsts mežzinātnes institūtā Silava, Rīgas iela 111.

Meža nozares konference ir ikgadējs pasākums, kurā Zemkopības ministrija un saistītās institūcijas informē par aktualitātēm un norisēm meža apsaimniekošanā.

Konferenci organizē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs sadarbībā ar Zemkopības ministriju.

Konferencei vietnē www.laukutikls.lv tiks nodrošināta arī tiešā translācija ar iespēju sniegt komentārus un uzdot jautājumus.

Plašāka informācija par konferences norisi: tālr. 63050477, mkpc@mkpc.llkc.lv, www.mkpc.llkc.lv.

Pietiek.com: Korupcijas skandāls Valsts meža dienestā

Ikviens meža īpašnieks, kas ir bijis iesaistīts cirsmu pirkšanā vai pārdošanā, sapratīs, ka šis process ir visnotaļ sarežģīts. Pateicoties vairākiem faktoriem, kas nosaka cirsmas tirgus vērtību, pat zinošiem nozares speciālistiem ir dažkārt grūti novērtēt, cik liela varētu būt potenciālā darījuma cenu. Citiem vādiem sakot, mežs nav cukurs, ko viegli nosvērt un pateikt tā patieso vērtību. Tāpēc meža nozare a proiri ir pateicīga augsne džādām koruptīvām darbībām. Portāls pietiek.com ir publicējis rakstu par valsts amatpersonu negodrprātīgu rīcību. Tāpēc, dārgie mežu īpašnieki, esiet ļoti uzmanīgi pirms slēdzat kādu darījumu! Vislabākais, ko tādās reizēs darīt, ir lieku reizi pakonsultēties ar kādu zinošu un neitrālu personu. Ja tāda tuvumā nav, variet griezties arī pie mums pēc padoma.

Operatīvā informācija par 4. kārtā iesniegtajiem projektiem

Lauku atbalsta dienests ir publicējis provizorisku informāciju par jaunākajā pieteikšanās kārtā iesniegtajiem projektiem. Pretēji prognozēm var novērot, ka uz šo kārtu nebija pieteikušies īpaši vairāk pretendentu kā uz citām. Vēl arvien ir saglabājusies tendence, ka uz apmežošanas aktivitātēm nauda paliek pārī, turpretī jaunaudžu kopšanai pietrūkst. Tas nozīmē, ka arī šoreiz ne visiem pretendentiem izdosies savas jaunaudzes izkopt par ES naudu.

Ko iesākt ar mazu mežu?

Meža likums nosaka, ka mežs ir “zeme, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta kā mežs.” Tas nozīmē, ka cilvēkiem īpašumā var būt arī mežs, kurš teritorijas ziņā ir pavisam neliels.  Bieži vien šādu mini mežu īpašniekiem rodas jautājums, kā vislabāk šādus zemes gabalus apsaimniekot. Dažkārt pielietot tradicionālās mežizstrādes metodes ir nelietderīgi, jo gluži vienkārši tas ir nerentabli. Izcērtamais apjoms var būt tik neliels, ka uzņēmumam, piemēram, neatmaksājas transportēt meža tehniku un ieguldīt darbu plānošanas procesā. Taču tas nenozīmē to, kas šādi zemes gabali būtu jāatstāj novartā. Turklāt nereti no meža ir jātbrīvojas jebkurā gadījumā, jo plānojas mājas celtniecība un meža transfomēšana dzīvojamajā zonā. Pielietojot dažādas netradicionālas metodes, ir iespējams izmaksas dažādos veidos optimizēt un rezultātā, pārdodot iegūto kokmateriālu, saņemt pieklājīgu naudu. Šo metožu pamatā ir pieņēmums, ka meža īpašnieks daudz ko var izdarīt saviem spēkiem.

Šajā rakstā es dalīšos ar konkrētu piemēru, taču pieņemu, ka pastāv daudz citas, droši vien vēl labākas, metodes, kā efektīvi nozāģēt, sagarumot un izvest apaļkokus līdz krautuvei, neizmantojot mežzstrādes specializeto tehniku. Tāpēc es aicinātu arī citus meža īpašniekus dalīties savā pieredzē!

Konkrētais īpašums atrodas pierīgā, Berģos un īpašnieks šo gabalu bija iegādājies ar mērķi būvēt sev ģimenes māju. Atzīmējot zāģējamos kokus un veicot mērījumus, izrādījās, ka iegūstamais kubikmetru apjoms bija aptuveni 40 m2, kas ir ideāls daudzums, ja ņem vērā, ka kokvedējs var aizvest aptuveni 36 m2 zāģbāļki. Tālāk tika veikta neliela aptauja starp potneciālajiem pircējiem krautuvē. Pirms uzsākt kādus darbus bija ļoti svarīgi, lai konkrētais pircējs atbrauc un novērtē apstākļus uz vietas, proti, vai vispār būs iespājams baļkus iekraut kokvedējā, lai beigās nesanāk, ka pircējs kādu iemeslu dēļ atsakās no konkrētās kravas. Šajā situācijā tas bija ļoti noderīgi, jo piebraucamais ceļš bija diezgan šaurs, kā arī paralēli tam gāja vadi, kas apgrūtināja iekraušanu.

Tā kā īpašums atrodas turpat pie ceļa tika pieņemts lēmums sagaramutos baļķus izvest ar parastu apvidus automašīnu  - 2003. gada izlaiduma Nissan Double Cab. Vislielākais mīnuss šeit izradījās fakts, ka pārsvarā apaļkokus nebūs iespējams kraut vienu otram virsū, jo gluži vienkārši tie ir pārlieku smagi. Tāpēc būtiski bija savlaicīgi izplānot baļķu izvietojumu tā, lai tie maksimāli kompakti iekļautos tiem atvēlētajā vietā.

Kā vienīgais papildaprīkojums, kas tika iegādāts Depo veikalā, bija lielākā izmēra ķēde un divi dažāda izmēra āķi, kuri tika piestiprināti abos ķēdes galos. Kopējā summa nepārsniedza 20 euro. Šeit būtisks bija apsvērums, lai ķēde nebūtu pārāk gara un pieķēdētais baļķis atrastos maksimāli tuvu mašīnai. Ar to tika panākts, ka baļķa gals tika piepacelts, kas atviegloja tā vilkšanu.

Baļķu vilkšana bija samerā vienkāršs un ātrs process, kur idealā gadījumā tika iesaistīti divi cilvēki – viens mašīnai pie stūres, otrs savukārt koordinēja piebraukšanas attālumu un pieķēdēja baļķi, kas pēc savas būtības izrādījās pavisam viegla manipulācija. Kad baļķis izvilkts ārā, abi iesaistītie pieripināja to tuvāk parējiem. Visbeidzot, lai baļķi izturētu kvalitātes kontroli, tiem bija jāpāriet pāri ar slotu, tādējādi to atbrīvojot no vilkšanas procesā pielipušās melnzemes. Tas arī viss!

Strīds par grozījumiem meža likumdošanā turpinās

Joprojām turpinās diskusijas par grozījumiem noteikumos Par koku ciršanu mežā. Starp mežu apsaimniekotājiem un dabas aizstāvjiem nekādu kompromisu  vēl nav izdevies panākt. Piedāvājam noklausīties radiointerviju ar Latvijas meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētāju Arni Muižnieku.

Meža īpašnieces viedoklis par mikroliegumiem

Publiskajā telpā izskan vairāki viedokļi par mikroliegumu veidošanu privātajos mežos. Pārsvarā meža īpašnieki mikroliegumus uztver kā draudu viņu iespējām pilnvērtīgi saimniekot savā mēžā, taču ir arī tādi cilvēki, kas labprātīgi izvēlās griezties valsts iestādēs un ziņot par bioloģiskajām vērtībām savā mežā. Anita Biseniece ir viens no šādiem meža īpašniekiem, un ar savu pieredzi viņa daļās Lauku avīzes portālā.